Gadsimta laikā Baltijas jūrā ieviesušās vairāk nekā 100 jaunas sugas. Kā izmantot invazīvās un plēsīgās sugas uzņēmējdarbības iespējām, un kādus draudus tās rada videi, kā arī zivsaimniecības un akvakultūras nozarei, sprieda jūnija vidū starptautiskās zivsaimnieku organizācijas Eurofish sadarbībā ar Igaunijas Reģionālo lietu un Zemkopības ministriju organizētā konferencē.

Pieaugošajām jūraskraukļu un roņu populācijām ir ietekme uz zvejniekiem un zivju audzētājiem, taču tās var piedāvāt arī izmantošanas iespējas. Prezentācijās tika aplūkotas arī tādas sugas kā zilie krabji, signālvēži, apaļie jūrasgrunduļi, Ķīnas karpas, karaliskie krabji, medūzas un Melnās jūras gliemezis Rapana venosa . Eksperti no daudzām valstīm uzrunāja auditoriju, lai iedvesmotu klātesošos ar zināšanām un risinājumiem, ko var ieviest viņu valstīs.

Baltijas jūras invazīvās sugas

Tartu universitātes Jūras pētniecības institūta vadītājs Markus Vetemā savā prezentācijā norādīja, ka jaunās sugas, kas pēdējā gadsimta laikā parādījušās Baltijas jūrā, ir nozīmīgs papildinājums šīs sugām nabadzīgās, iesāļās jūras bioloģiskajai daudzveidībai, kurā kopumā mīt tikai aptuveni 900 sugas. Tā kā Baltijas jūra evolūcijas ziņā ir ļoti jauna, tās “kolonizācija” vēl nav pabeigta, un jaunpienācēji viegli aizpilda pieejamo telpu un ekosistēmas funkcijas.

Kādēļ tie šeit vairojas? Intensīva jūras satiksme – Baltijas jūra ir viena no noslogotākajām kuģošanas zonām pasaulē. Kuģi te bieži izvada balasta ūdeņus, kas uzņemti citos reģionos un var saturēt svešzemju organismus, piemēram, planktonu, kāpurus un mazus bezmugurkaulniekus. Šie organismi var iedzīvoties Baltijas jūrā, ja apstākļi ir piemēroti.

Nākamais iemesls, kādēļ te ienāk svešzemju sugas – iesāļūdens vide. Baltijas jūrai ir zems sāļums, kas rada stresu daudzām vietējām jūras un saldūdens sugām. Vienlaikus tas ir tīkams daudzām invazīvām sugām, kas šeit spēj labi iedzīvoties.

Vēl viens iemesls – ierobežota vietējā bioloģiskā daudzveidība. Baltijas jūrā ir relatīvi zema sugu daudzveidība tās jaunā ģeoloģiskā vecuma un skarbo apstākļu dēļ. Tas atvieglo invazīvo sugu iedzīvošanos, jo ir mazāka konkurence par barību un mazāk dabisko plēsēju.

Klimata pārmaiņas ir vēl viens no iemesliem. Ūdenim kļūstot siltākam un mainīgais sāļuma līmenis padara Baltijas jūru viesmīlīgāku sugām, kas iepriekš tur nevarēja izdzīvot. Tas palielina invazīvo sugu izplatības areālu un izdzīvošanas rādītājus.

Lielākie kaitnieki zivju resursiem

Pirmais – Ķīnas cimdiņkrabji, kas izēd zivju ikrus un būtiski ietekmē zivju resursu atražošanos.

Attēlā: Ķīnas cimdiņkrabju izplatība Igaunijas piekrastē

Apaļais jūrasgrundulis – ietekmē citu sugu izdzīvošanas spējas. Sārēmā salā pie Pangas klintīm faktiski iznīcinātas molusku audzes, kas bija Igaunijas piekrastē lielākās.

Kormorāni – invazīva suga, kas nopietni ietekmē gan iekšējos ūdeņus, gan zvejniecību. Tiem ir lielākā ietekme uz zivju populāciju. Igaunijā 2024. gadā saskaitīti 3670 ligzdojošu pāru.

Attēlā: ligzdojošo kormorānu pāru skaits Igaunijā.

Attēlā: zivju resursu izmantotāji Igaunijā. Piekrastes zvejnieku lomos – vidēji 12 000 t zivju, kormorāni apēd vidēji 11 000-16 000 t, roņi iznīcina vidēji 10 000 – 15 000 t zivju.

Uzņēmuma DTU Aqua vecākais pētnieks Niels Jepsens norādīja, ka pieauguši jūraskraukļi dienā apēd 300–600 gramus zivju. Jūraskraukļi ēd gandrīz jebkuras sugas zivis 5–50 cm lielumā. Ligzdojas (lielās) kolonijās, agrāk kokos, tagad arī uz zemes. Var medīt zivis gandrīz visās dzīvotnēs no 5 cm līdz 30 m dziļumam. Ligzdojoši putni barošanās nolūkos lido līdz pat 30 km attālumā no kolonijas. Dabiskie ienaidnieki: lapsas, jūras ērgļi, ūdri. Jūraskraukļi izraisa konfliktus visā ES, taču par to ir veikts ļoti maz pētījumu.

Attiecībā uz roņiem – tie Baltijas jūrā nav uzskatāmi par invazīvu sugu, tomēr kā plēsējs, kam šeit nav ienaidnieku, nopietni ietekmē zivju resursus. Roņu jautājumu Ziemeļvalstīs risina ar medībām un tā saukto letālo zvejas rīku aizsardzību.

Apaļais jūrasgrundulis – meklē izmantošanas iespējas

Par apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) izmantošanas iespējām šobrīd tiek veikts Interreg programmas finansēts pētījums. Kādi ir secinājumi, stāstīja zinātniskā uzņēmuma TFTAK pētnieki Anete Kegu (Annette Kägu) un Rains Kuldjervs (Rain Kuldjärv).

Apaļie jūragrunduļi ir suga, kas sastopama Centrālajā Eirāzijā, tostarp Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā. Tiem ir izveidojušās lielas svešzemju populācijas Baltijas jūrā, vairākās lielākajās Eirāzijas upēs un Ziemeļamerikas Lielajos ezeros.

Tā kā pētnieki nodarbojas ar jaunu pārtikas uzņēmumu radīšanu, TFTAK projekta ietvaros secinājis, ka jūrasgrundulim ir labs potenciāls – jūrasgrunduļu fileja ir liesa un ar augstu olbaltumvielu saturu. Patērētājiem tā patīk, jo, piemēram, malta šīs zivs gaļa, atšķirībā no reņģēm, salakām utml., nepaliek pelēka – tā saglabā balto toni. To apstrādei var izmantot dažādas metodes – fritēšanu, marinēšanu tomātos un etiķī, kūpināšanu, malšanu (zivju bumbiņas, zivju nūjiņas).

Šobrīd tiek pētīta iespēja izmantot apaļo jūras grunduli kaķu un suņu barībai.

Cilvēku pārtikai labākā iespēja – filetēšana. Likšana konservos problemātiska, jo jūras grundulim ir ļoti cieta vidējā asaka, kas pēc termiskas apstrādes nekļūst mīkstāka.

Plēsēji un invazīvās sugas – rotaslietās un pārtikas piedevās

Konferences laikā zinātnieki dalījās pieredzē arī par invazīvo un plēsīgo sugu izmantošanu citos ūdeņos – sākot ar Vidusjūru līdz par Ziemeļu ledus okeānam.

Kā norāda Eurofish vecākais projektu vadītājs Kristians Filips Unmaks (Christian Philip Unmack) – invazīvās sugas ir svešzemju organismi, kas jaunā vidē rada ekoloģisku un/vai ekonomisku kaitējumu. Tie rada draudus: vietējo ekosistēmu, zivsaimniecības un akvakultūras traucējumus. Arī iespējas: tiem ir inovatīvu produktu un ekonomisko ieguvumu potenciāls.

Plēsēju un invazīvo sugu radītie zaudējumi tiek lēsti 12 miljardu eiro apmērā gadā. Skartās nozares: lauksaimniecība, zivsaimniecība, infrastruktūra un sabiedrības veselība.

Tādēļ ir būtiski šīs sugas nevis paniski sargāt, bet gan nodrošināt līdzsvarotu apsaimniekošanu. Tas būtu attiecināms arī uz ES vides politiku, kas šobrīd liedz apsaimniekot kormorānus un arī roņus. Šīs sugas, rūpīgi novērtējot to stāvokli, būtu izmantojamas gan pārtikas, gan nepārtikas preču ražošanai. Pētnieki ir vienprātīgi, ka, piemēram, attiecībā uz roņiem nav laba prakse atļaut šo dzīvnieku skaitu regulēšanu neatļaujot šo plēsēju izmantošana ādu ieguvei, gaļas apstrādei un tauku izmantošanai. Tā nav ētiska un cieņpilna attieksme pret dabas resursu izmantošanu. Kā roņi būtu izmantojami, konferencē pieredzē dalījās Grenlandes uzņēmuma a/s Great Grenland vadītājs Prebens Mellers (Preben Møller). Tiesa, šajā 2,26 miljonus kvadrātkilometru lielajā zemē, kur dzīvo 56 000 iedzīvotāju, mīt arī 12 miljonus liela roņu populācija. No tiem gadā iegūst vidēji 150 tūkstošus īpatņu. Izmantošanas veids – pamatā ādas pašu vajadzībām un eksportam uz ASV un Dāniju.

Igaunijas pētnieks Markus Vetemā gan bija skeptisks – viņaprāt ES iestādes normālu dabas resursu izmantošanu, tajā skaitā roņu un kormorānu, tik drīz nepieļaus, neskatoties uz regulu grozījumu plāniem.

Attēlā: Igaunijas pavāra Urpo Reinthāla gatavota kormorāna fileja

Konferences letoru prezentācijas atrodamas: https://eurofish.dk/2025-eurofish-conference/

Konferencē piedalījās IVETA TOMSONE