No 2028. gada spēkā stāsies vairākas izmaiņas zvejas kontroles regulējuma normās, kas skars arī piekrastes zvejniekus. Šobrīd vēl notiek regulējuma tehnisko prasību saskaņošana. Pēc būtības jaunie regulējumi Latvijas piekrastes zvejā nav izpildāmi, tādēļ biedrība “Mazjūras zvejnieki” sagaida aktīvu rīcību no Zemkopības ministrijas Latvijai tradicionālā aroda saglabāšanai, nosakot tai izņēmuma statusu ES, pamatojoties uz Latvijas specifiku.

ES izpratnē piekrastes zveja ir tā, kur izmanto kuģus līdz 12 metru garumam un zvejo ar stacionāriem zvejas rīkiem. Latvijas piekrastes zvejā pamatā izmanto atvērta tipa laivas ar garumu no 4 līdz 8 metriem, un zvejā izmanto zivju tīklus, zivju murdus, lucīšu murdus, reņģu tīklus un pavasarī – stāvvadus reņģu zvejai.

Kādus kontroles pasākumus ES ir ieplānojusi?

1. Uz jebkura garuma ES zvejas kuģa ir uzstādāma pilnībā funkcionējoša kuģu novērošanas sistēma, kas kuģu monitoringa sistēmai ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to, regulāros intervālos automātiski pārraidot kuģa atrašanās pozīcijas datus.

“Mazjūras zvejnieku” komentārs: nav skaidrs, kur uz mazajām zvejas laivām uzstādīt novērošanas sistēmas, kas turklāt var tikt pakļautas laikapstākļu iedarbībai. ZM gan informē, ka piekrastes zvejā iekārtas varēšot nelikt, pietikšot ar GPS ieslēgšanu mobilajos tālruņos, tomēr šis nav risinājums, ņemot vērā mobilo sakaru trūkumu daudzviet piekrastē.

2. Izmaiņas zvejas žurnāla aizpildīšanā. Jāziņo par: iziešanu no ostas un ienākšanu ostā; jāsniedz informācija par nozvejoto lomu dzīvsvara kilogramos; aplēstais izmetumu daudzums; jāsniedz informācija par jutīgajām sugām; jāziņo par zvejas rīka pazaudēšanu.

“Mazjūras zvejnieku” komentārs: piekrastes zvejā ziņošana no jūras nav iespējama, ņemot vērā, ka zvejnieks laivā bieži vien atrodas viens, un jebkuras bezjēdzīgas darbības, kas nav saistītas ar zveju, apdraud drošību uz ūdens. Turklāt lielākā daļa zvejnieku jūrā dodas no krasta nevis no ostas.

3. Atļautā nozvejas pielaide (MOT) zvejas žurnālā. Maziem nozveju daudzumiem līdz 100 kg MOT piemēro 20% apmērā katrai nozvejotajai sugai.

“Mazjūras zvejnieku” komentārs: pilnīgi nesaprotama prasība piekrastes zvejai – ir bezjēdzīgi prasīt piekrastes zvejniekiem ziņot ar +/-20 % vai jebkuru citu % lielu precizitāti nozvejas no laivas.

4. ES zvejas kuģu, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, kapteiņi zvejas žurnāla informāciju savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei elektroniski iesniedz pēc pēdējās zvejas operācijas pabeigšanas un pirms tiek sākta izkraušana.

“Mazjūras zvejnieku” komentārs: Latvijā piekrastē faktiski nav “kapteiņu” un “kuģu”, ir laivas un zvejnieki. Jau šobrīd Valsts vides dienests zvejniekiem liek līdzi vadāt svarus, lai jau krastā, pirms loms tiek vests uz mājām, zivis būtu nosvērtas. Jau šobrīd prasība ir absurda. Jaunā prasība liek vadāt svarus laivā un svērt zivis tajā. Kur laivā tos nolikt? Kā rīkoties, lai tie netraucētu zvejai? Kā laivā uz ūdens nosvērt zivis?

5. Jaunas prasības svēršanai. Dalībvalstīm jāveido svēršanas reģistrs; svari jāreģistrē svēršanas sistēmā; tiem jābūt spējīgiem printēt marķējumu un pārraidīt svēršanas pamatinformāciju; jābūt drošiem pret viltojumu; tiem jāspēj ziņot par tehniskām kļūdām.

“Mazjūras zvejnieku” komentārs: Nav īsti saprotams, kurš, kādos apstākļos un, kādus līdzekļus lietojot, šādas prasības ir izdomājis.

6. Prasības nozvejas transportēšanai pirms svēršanas: nodrošināt nozvejas plombēšanu, lai to varētu transportēt pirms svēršanas; transportētāji jāreģistrē, lai tiem būtu tiesības transportēt zivju produktus pirms svēršanas; transportlīdzeklim jānodrošina GPS iekārta, lai izsekotu transportēšanu un pārraidītu transporta atrašanās vietas datus Valsts vides dienestam u.c.

Sk. iepriekšējo komentāru.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments informē, ka no 2026. gada 10. janvāra spēkā stāsies sekojošas prasības.

1. Elektroniskās izsekojamības nodrošināšana iekšējo ūdeņu, akvakultūras un importa zvejas produktiem.
2. Jūras piekrastes ūdeņu makšķernieku reģistrēšana un regulā norādīto zivju sugu lomu elektroniskā ziņošana.
3. Eiropas Komisijas CATCH IT sistēmas izmantošana nozveju sertifikātu apritei zvejas produktu importam un eksportam.

Informāciju par kontroles regulējuma izmaiņām biedrības “Mazjūras zvejnieki” 11. jūlija seminārā “Produktu noieta veicināšana sociālajos tīklos. Kontroles regulējuma izmaiņas un citas aktualitātes” sniedza Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta speciāliste Olga Adamenko.

Apskatīt Prezentāciju var šeit:

Eiropas Savienības zvejas kontroles regulējuma izmaiņas un citas aktualitātes, kas skar Latvijas piekrastes zvejniekus