Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā. Izplatības areāla austrumu robeža sasniedz Irānu un Kazahstānu.

Latvijā

Plicis Latvijā sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos, slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Tā gaļa ir asakaina un negaršīga. Pliči tiek uzskatīti par “zivīm nezālēm”, jo ir barības konkurenti plaužiem, kā arī tie barojas ar citu zivju ikriem.

Izskats

Plicis pamatā ir neliela auguma zivs, retumis sasniedzot lielāku augumu. Pieauguša pliča ķermeņa garums parasti ir 15—20 cm, reizēm tas sasniedz augumu līdz 50 cm. Plicis aug ļoti lēni, tikai septītajā gadā tā garums pārsniedz 20 cm. Tā vidējais svars 0,1—0,2 kg. Lielākie pliči sver līdz 2 kg. Pliča ķermenis ir sāniski saplacināts, un tam ir augstu izcelts muguras kūkums līdzīgi kā plaudim. Jaunos plaužus ir ļoti grūti atšķirt no pliča. Mute plicim ir nedaudz vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz muguras un žaunu vākiem izveidojas nārsta kārpiņas. Spuras jaunām zivīm ir pelēkas, bet pieaugot krūšu spuras, vēdera spuru un anālās spuras pamatnes, kļūst sārtas. Plicim rīkles zobi aug 2 rindās.