Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Ālants mājo Eirāzijā, sākot ar Franciju Rietumeiropā un beidzot ar Austrumsibīriju Āzijā.

Izplatība

Ālants sastopams Ziemeļu, Baltijas, Melnās un Kaspijas jūras (ziemeļkrastu) upju baseinos, kā arī Atlantijas okeāna upēs Francijā, uz dienvidiem no Sēnas un Luāras lejtecē. Izplatības areāla ziemeļu robeža Skandināvijā ir 69° ziemeļu paralēle. Areāla austrumu robeža ir Ļenas upes baseins, bet dienvidos izplatība sasniedz Turciju, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Pakistānu, Afganistānu un Mongoliju. Ālants ir introducēts Lielbritānijā un Itālijā.

Latvijā

Latvijā ālants sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē. Nelielos vai stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Latvijā ir arī ievesta dīķos un akvārijos audzējamā ālanta kultūrforma orfa. Tā ir ielaista Klapiņu, Lielauces, Līkaiņu un Sēmes ezeros.

Izskats

Ālants ir vidēji liela vai liela saldūdens zivs. Tā garums sasniedz 102 cm, svars 8 kg, lai gan visbiežāk ālants ir apmēram 30—50 cm garš. Latvijā ālants aug līdz 72 cm, un tā masa ir līdz 5,5 kg. Ķermenis ālantam ir samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura zilganmelna vai zaļganbrūna, sāni tumši sudrabaini vai nedaudz zeltaini (jo vecāka zivs, jo zvīņas kļūst zeltainākas), vēders sudrabaini balts. Īpaši intensīvu zeltaino toni ālants iegūst uz žaunu vākiem.

Spuras, īpaši anālā spura un vēdera spuras, ir tumši sarkanas, astes un muguras spuras var būt arī pelēkas. Anālās spuras ārējā mala ieliekta. Sānu līnijā ir 55—63 zvīņas, kas ir vairāk nekā sapalam. Rīkles zobi divās rindās. Orfa no tipiskās savvaļas formas atšķiras ar zeltaini oranžo krāsu. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.