Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās. Vistālāk ziemeļos tā mājo Lofotu salu arhipelāgā pie Norvēģijas krastiem, Britu salu rietumos, Ziemeļu un Baltijas jūrā, dienvidos izplatība sasniedz Maroku un Vidusjūras ziemeļus, Adrijas un Melno jūru.

Brētliņas ir nozīmīgs zvejas objekts Baltijas jūras valstīm.

Tās izmanto sālītas, kūpinātas, ceptas, vārītas un sagatavotas dažādos konservos. Iecienītākie izstrādājumi Latvijā ir ķilavas un šprotes eļļā.

Latvijā

Baltijas jūrā mājo viena no brētliņas divām pasugām — Baltijas brētliņa (Sprattus sprattus balticus). Tā masveidīgi sastopama visā Baltijas jūrā, izņemot jūras līču atsāļotākos rajonus.

Izskats

Brētliņas ir maza auguma, sudrabainas zivtiņas ar tumšu, zilganzaļu, gandrīz melnu muguru. Ķermenis viegli sāniski saplacināts, proporcionāli garš. Galva sīka, arī apakšžoklis smalks. Lemeškauls bez zobiem. Uz vēdera asas, ķīļveida zvīņas. Žaunu vāka aizmugurējā mala noapaļota. Vēdera spuras ar 7—8 mīkstiem stariem, sākas pirms muguras spuras. Brētliņas garums ir 8—17 cm (parasti ap 12 cm), svars 25 g.

Uzvedība un barība

Brētliņa ir pelaģiska jūras zivs. Uzturas krasta joslā, bieži seklos ūdeņos, sēkļu tuvumā. Izvairās no stipri atsāļotiem rajoniem. Veido lielus barus, kas migrē no ziemas barošanās vietām uz vasaras nārstošanas vietām. Tomēr migrācijas ir nelielas. Ziemā uzturas 70—100 m dziļumā, kur ūdens temperatūra ir 3—5° C. Pavasarī, vasaras sākumā migrē uz ūdens virsējiem slāņiem, kur uzturas virs termoķīļa (līdz 30 m dziļumam), rudenī atkal atgriežas dziļumā. Atkarībā no sezonas dienā veido barus šaurā joslā dziļumā vai arī ūdens augšējos slāņos. Ziemā, pavasarī un rudenī naktīs izteiktas diennakts vertikālās migrācijas. Barojas ar zooplanktonu, galvenokārt ar vēžveidīgajiem.