Sastopama Kurzemes rietumdajas piekraste (Dienvidkurzemes, Ventspils novada). Lamos sastopama galvenokart pirmsnarsta migraciju laika pavasarī (maija). Narsta laika {jūnija, jūlija) piekrastes ūdeņos – liegums.

Dažās Eiropas daļās nēģi tiek uzskatīti par delikatesi, un sezonāli tie ir pieejami Francijā, Spānijā un Portugālē. Somijā tās pasniedz marinētas.

Izplatība

Šī suga sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu un rietumu daļā gar Eiropas un Ziemeļamerikas krastiem, Vidusjūras rietumu daļā, Melnajā jūrā un kā invazīva suga Lielo ezeru piekrastē. Tās ir konstatētas līdz pat 4000 metru dziļumā un panes 1-20 °C temperatūru.

Izskats

Plašāk par nēģa morfoloģiju skatiet Nēģis.
Jūras nēģim ir zušim līdzīgs ķermenis bez pāru spuras. Mute ir bez žokļiem, apaļa un līdzīga sūcējam, tikpat plata vai platāka par galvu; asie zobi ir izkārtoti daudzās koncentriskās apļveida rindās. Aiz acs ir septiņas zarnu vai žaunu atveres. Jūras nēģa mugurējā un sānu ķermeņa daļas krāsa ir olīvdzeltena vai brūni dzeltena, ar melniem marmorējumiem, bet vēders ir gaišāks. Pieaugušie var sasniegt līdz 120 cm garumu un 2,3 kg ķermeņa svaru.