Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot. Ziemeļu un Baltijas jūrā palede novērojama nelielā skaitā. Areāls dienvidos okeāna piekrastē sasniedz Maroku. Dažos ezeros sastopama arī saldūdens forma.

Kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.

Latvijā

Latvijas jūras piekrastē palede lomos līdz 1960. gadiem bija sastopama regulāri, vēlākajos gados reti. Turklāt tā tika zvejota ne tikai Baltijas jūrā: 1930. gados pavasaros ķerta Daugavā un Lielupē; literatūrā 1960. gados attiecināta uz Gaujas, Salacas un Ventas baseiniem. Arī mūsdienās Rīgas līcī un jūrā paledes ik pa laikam tiek noķertas kopā ar reņģēm, galvenokārt pavasarī un vasaras sākumā.

Izskats

Palede ir vidēji liela vai liela siļķveidīgā zivs ar samērā augstu ķermeni, kas ir no sāniem saplacināts. Lielākie īpatņi var sasniegt 60—70 cm garumu, 1,5—2 kg masu, Baltijas jūrā 33—39 cm garumu un 0,6 kg masu. Parasti palede ir apmēram 40 cm gara. Mātītes aug ātrāk nekā tēviņi un vienmēr vienā vecuma grupā mātītes ir lielākas par tēviņiem.Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura tumši zila, sāni un vēders sudrabains vai zeltaini dzeltenīgs. Uz sāniem parasti 4—8 tumši plankumi, bet reizēm tie ir tik tikko redzami vai to nav vispār. Vēdera ķīlis ass. Augšlūpa vidū šķelta, šķēlumā precīzi ieguļas apakšlūpa. Žaunu bārkšu mazāk nekā alozai, tās ir īsas, tikpat garas cik žaunu lapiņas. Visām spurām ir mīksti stari. Paledei ļoti līdzīga ir aloza. Redzamākā atšķirība ir tā, ka alozai uz sāniem ir tikai 3 tumši plankumi.