Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā. Mājo dažāda lieluma upēs, upju grīvās un ezeros.

Izplatība

Rauda ir sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot Vidusjūras reģionā. Areāls dienvidos sākas uz ziemeļiem no Pireneju un Alpu kalniem, austrumu virzienā turpinās līdz Urāliem un Kaspijas jūrai. Rietumāzijā tā mājo Marmora jūras un Sakarjas upes baseinā (Turcijā), kā arī Arāla jūras upju baseinā. Izplatība aiz Urāliem turpinās Sibīrijā, no Obas līdz Ļenai. Izplatības ziemeļu robeža Lielbritānijā ir 56° ziemeļu paralēle, bet Skandināvijā 69° ziemeļu paralēle.

Latvijā

Latvijā rauda ir viena no visizplatītākajām saldūdens zivju sugām. Tā sastopama daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielos, stipri aizaugušos slēgtos ezeros parasti nav sastopama.

Izskats

Rauda ir neliela vai vidēji liela zivs. Tās ķermeņa garums var sasniegt 50 cm, lai gan parasti tas ir apmēram 25 cm garš. Latvijā rauda sasniedz 33—47 cm. Lielākais zināmais svars bijis 2,6 kg. Ķermenis samērā augsts, no sāniem mazliet saplacināts. Mute ir vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura ir zilganzaļa vai zilganbrūna, sāni un vēders sudrabains. Acs varavīksnene sarkana, retāk dzeltenīga. Vēdera spuras un anālā spura, retāk citas spuras dzeltenīgi sarkanas vai oranžas, sāni un vēders sudrabains, rīkles zobi vienā rindā. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa un galvas izveidojas nārsta kārpiņas.