Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi. Tā sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Vimbas vārds Latvijā pirmkārt saistās ar Ventas rumbu Kuldīgā, taču arī piekrastes zvejniekiem nav sveša pieticīgā, bet ļoti apņēmīgā zivtiņa vimba. Tā sastopama visā Latvijas piekrastē, ir bara zivs. Ēdāju vidū populāra ar visasakainākās zivs titulu. Dzīvo un barojas jūrā, taču nārsto upēs, kur var ierasties jau rudenī, lai pārziemotu. Kad nārsta darbi pabeigti, tā atgriežas jūrā. Latvijā lielākās nozvejas ir Liepājas, Ventspils apkaimē un Salacgrīvas piekrastē.

Izplatība

Vimba mājo Baltijas, Ziemeļu, Marmora, Melnās un Kaspijas jūrās un to upju baseinos. Zviedrijā un Somijā sastopama līdz 63° ziemeļu paralēlei. Marmora jūras baseinā tā mājo uz dienvidiem līdz Menderesai un Egirdira ezeram, bet uz austrumiem līdz Kizilirmakas baseinam. Vimba ir kādreiz dzīvojusi arī Krimā, bet mūsdienās Krimas upēs izmirusi. Introducēta Reinā.

Latvijā

Latvijā vimba sastopama atklātās jūras un Rīgas līča piekrastēs, jūrā tieši ietekošās upēs un to pietekās, kā arī piejūras ezeros. Vismaz kopš 1970. gada tiek mākslīgi pavairota. Vimba ir ielaista arī Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvēs. Baltijas reģionā nozvejo apmēram 150 t vimbu, Latvijā 50—100 t gadā. Upēs makšķernieku lomos vimba galvenokārt ir pavasarī, pārējos gadalaikos retāk.

Izskats

Vimba ir vidēji liela zivs, kuras garums var sasniegt 60 cm, svars 3,6 kg, lai gan visbiežāk tās garums ir ap 20 cm. Latvijā vimba ir līdz 50 cm garumam un sver ne vairāk par 1,5 kg. Tās ķermenis ir samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura pie pamatnes dzeltenīga, pirms nārsta kļūst sarkanīga. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas arī nārsta kārpiņas un vēders reizēm kļūst koši oranžīgs. Abiem dzimumiem mugura kļūst gandrīz melna, bet sāni dzeltenīgi. Salīdzinot ar citām karpu dzimtas zivīm, vimbai ir smalkas zvīņas, un gar sāna līniju tās ir apmēram 57—63. Acu varavīksnenes dzeltenas. Rīkles zobi vienā rindā.

Kad var nozvejot?

Visu gadu, izņemot piekrastes zvejas lieguma laikus

Zvejas liegums

Rīgas līcī piekrastes zvejas lieguma periods ir no 16. aprīļa līdz 15. maijam un no 1. oktobra līdz 15. novembrim.