Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga. Tā ir aizsargājama, un tās populācija mūsdienās ir kritiski mazskaitlīga. Sugas izdzīvošanu apdraud intensīva zvejniecība, dažādi parazīti, upju aizsprosti, kas traucē zušiem pārvietoties, un Atlantijas okeāna Golfa straumes dabiskās svārstības, kā arī vispārēja ūdens piesārņotība.

2017. gadā zutis pasludināts par gada dzīvnieku Latvijā.

Līdzās nēģim, zutis ir otrs piekrastes ūdeņu iemītnieks, kurš varētu nezinātāju pārbiedēt ar savu čūskai līdzīgo ķermeni. Zuša nārsta paradumi un apņēmība, lai tos veiktu ir apbrīnas vērta. Nārsto tie reizi mūžā, pēc iznārstošanas iet bojā. Tas viss nebūtu neparasti, ja vien zutis nedotos uz Sargasu jūru, kas atrodas ~6000km attālumā. Mazuļi pirmos dzīves gadus pavada Sargasu jūrā un tad dodas atpakaļ uz vecāku dzīves vietu Eiropas un Amerikas ūdeņos.

Latvijā

Latvijā visvairāk zuši tiek nozvejoti vasaras periodā Kurzemes piekrastē un tie kūpināti ir novērtēti kā viena no īpašākajām Latvijas delikatesēm.

Izplatība

Zutis ārēji atgādina čūsku, jo tam ir garš ķermenis. Tas izņēmuma gadījumos var sasniegt 1,5 m garumu, lai gan parasti ir 60—80 cm garš un reti pārsniedz 1 metru. Zuša ķermeni klāj sīkas, smalkas un mīkstas zvīņas, tādējādi tas izskatās kails. Tam ir liela, smaila galva un mute ar sīkiem zobiem, kas vērsti uz priekšu. To muguras spura, kas sākas tālu aiz nelielajām krūšu spurām, nepārtrauktā līnijā savienojas smailā astes galā ar anālo spuru.

Vairošanās

Gadsimtiem ilgi zuša dzīves veids bija mistērija, un zinātniekiem nebija skaidrojuma, kā zuši vairojas. Tikai 19. un 20. gadsimta pētījumi beidzot likvidēja šo noslēpumu, lai gan joprojām daži fakti paliek neizskaidroti. Kopumā pastāv viedoklis, ka zuši nārsto Sargasu jūrā, tad to kāpuri 3 gadu laikā migrē, augot un barojoties, līdz transformējas stikla zušos, tad tie dodas uz Eiropu. Bet, pirms stikla zuši iepeld saldūdens upju grīvās, tie metamorfozes ceļā kļūst par īstiem zušiem. Lielāko daļu sava mūža zutis pavada saldūdenī. Zutim saldūdenī izmainās vēdera daļas pigmentācija, tā kļūst gaiša, dzeltenīga. Pastāv uzskats, ka zuša ādas gļotas to pasargā no sālsūdens okeānā.

Nebrīvē Eiropas zutis var nodzīvot ilgu mūžu. Ir zināms Zviedrijā dzīvojošs zutis, kas tika ielaists akvārijā 1859. gadā, zinātnieki šo pašu zuti izpētīja 2008. gadā. Tas joprojām bija dzīvs, tā garums bija 53,5 cm, un tam bija īpaši lielas acis.

Kad var nozvejot?

Jūnijs, jūlijs, augusts, septembris

Zvejas liegums

Liegumu nosaka katru gadu, ņemot vērā Eiropas Komisijas noteiktu 3 mēnešu lieguma periodu, ko papildina ar nacionālā līmenī noteiktu 3 mēnešu periodu, kopā liegums zvejai ir 6 mēneši gadā.