Zvejas rīki
Pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets pie virvēm
Pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets pie virvēm
“Jūra!”, lepni, it kā tas būtu mūsu nopelns, atbildam gandrīz visi. Kad stāstām sīkāk, cik patiesībā lielu daļu no mūsu zemes robežas aizņem jūra, cilvēkus nereti interesē, kas ir īpašs, pie tās dzīvojot. Un arvien mazāk mums ir ko pastāstīt, ārpus tā, ka pie jūras var atpūsties vasarā un gar krastu soļot pārgājienos visu gadu. Tādēļ ir tapis šis ceļvedis, lai iepazīstinātu, kāda dzīve un darbs ir Latvijas jūras piekrastē, un atsvaidzinātu informāciju, ka pie jūras dzīvo zvejnieki.
Un šis atslēgas teikums skan sekojoši: pateicoties piekrastes zvejai, jūrā ķertas zivtiņas ceļš no ūdens līdz šķīvim ir visīsākais. Tātad produkts ir ne tikai svaigs, bet arī augstvērtīgs, tas ar savu kvalitāti ievērojami pārspēj sasaldētos un atkausētos zivju izcelsmes jūras produktus. Šī ceļveža mērķis ir iepazīstināt ar piekrastes zveju un tās rīku veidiem, nozvejotajām zivju sugām, galu galā arī paša zvejnieka profilu, dot mazliet statistikas, un vēl ieteikt, kā zivis pagatavot.
Piekrastes zveja ir videi draudzīgākais zvejas veids, saukts arī par pasīvo zvejas veidu – zvejas rīki ir nostiprināti zvejai uz grunts, pārsvarā ar enkuriem vai atsvariem, netraumējot un nebojājot jūras grunti un tās floru. Enkurus pārsvarā lieto zvejas murdu un stāvvadu stiprināšanai pie jūras gultnes, atsvarus vairāk izmanto žaunu tīklu stiprināšanai, lai ūdens viļņošanās tos nesamet cilpās un neaiznes ar straumi. Ar murdiem un stāvvadiem zvejots tiek no akmeņiem brīvos apgabalos, jo, ilgstoši atrodoties ūdenī, to linums var tikt uzberzts uz akmeņiem un tādējādi sabojāts. Arī zvejai ar noenkurotiem žaunu tīkliem parasti izvēlas no akmeņiem tīru grunti.
Tuvumā manāmas arī kaijas, jo kārtīgs zvejnieks vienmēr tās pacienās – kā Salacgrīvas pusē zvejnieki saka: kaijās esot aizgājušo zvejnieku dvēseles, kas joprojām pieskata zvejas notikumus.
Zvejas vietas nav tālu no krasta, parasti ne vairāk kā 1–2 km. Piekrastes zvejnieki Latvijā zvejā parasti dodas no krasta, nevis no īpaši aprīkotām ostām vai piestātnēm, jo tādas mūsu zemē ir tikai pāris vietās. Visbiežāk zvejnieki iestumj laivu jūrā no krasta.
Nereti tie sagriežas tik strauji un pēkšņi, ka zvejas rīkus no jūras nav iespējams izņemt. Tad atliek vien sirds un maciņa sāpēs noraudzīties, kā viļņi noplosa tīklu vai satin smagā rullī murdu, nositot visu lomu, kas tajā atradies. Zvejniekiem ir vēl viens ienaidnieks – ronis. Arī roņi nodara ievērojamus postījumus zvejas rīkiem un jau tajos esošajām zivīm. Pagaidām nav nedz efektīvu līdzekļu pret tiem, nedz arī miermīlīgu sadzīvošanas iespēju.
Lielāki apjomi tiek realizēti pārstrādes uzņēmumiem gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā, ka arī vietējiem lielapjoma uzpircējiem, kas zivis nogādā tirgos.
Zveju ar žaunu tīkliem veic viens vai divi cilvēki, ar murdiem var tikt galā divi vai trīs cilvēki, bet stāvvada zvejā dodas ne mazāk kā četri cilvēki, vislabāk, ja ir seši. Tīklu zvejā pārsvarā izmanto nelielas airu laivas, ko bieži aprīko arī ar piekaramu motoru. Savukārt murdu un stāvvadu zvejas laivas ir 6–8 metrus garas, visas aprīkotas ar dzinējiem, jo zveja notiek līdz aptuveni 1 km no krasta līdz 20 metru dziļumam. Ar noenkurotiem žaunu tīkliem parasti zveja notiek 1–10 un vairāk metru dziļumā, ar murdiem un stāvvadiem 3–10 metru dziļumā. Izņēmumi ir lucīšu zvejā, kad jāpielāgojas to kustībai un murdi jāievieto dziļāk.
Atkarībā no sezonas un lieguma, zvejotas tiek visas zivis, kas mīt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos. Zvejo reņģes, salakas, asarus, butes, vimbas, brekšus, zandartus, taimiņus, lašus, lucīšus, akmeņplekstes (ātes), apaļos jūrasgrunduļus, mencas, sīgas, vējzivis, zušus.
Ar ko tīkls atšķiras no murda vai stāvvada? Vienkāršiem vārdiem runājot, tīkls ir vienas plaknes zvejas rīks, smejoties it bieži tiek salīdzināts ar aizkariem. Žaunu tīklam smalka izmēra linums (materiāls) ir uzstellēts uz atsvaru peldauklas. Savukārt murds un stāvvads ir daudzu tā saukto apcirkņu konstrukcija ar tilpumu un var nozvejot lielu zivju apjomu. Tajos iepeldot, zivis atrodas tādā kā linuma baseinā, no kura nevar izkļūt un peld līdz brīdim, kad zvejnieks ierodas un tās izsmeļ. Zvejots tiek visu gadu, kad to atļauj laika apstākļi, izņemot Latvijā noteiktos rudens un pavasara liegumu laikus.
Smalka linuma zvejas rīks vienā plaknē. Ar šiem tīkliem tiek ķertas visu veidu zivis, tie atšķiras ar linuma acu izmēru, kas piemērots konkrētu zivju sugām. Šādu tīklu var apkalpo viens vai divi zvejnieki.
Pasīvs zvejas rīks, izgatavots no resnāku auklu linuma, kas uzsēdināts uz biezām auklām un veido kastes veida konstrukciju kopumu. Tajā zivis iepeld un uzturas dzīva formā, līdz murds tiek iztukšots. Murda acu izmērs ir pateicīgs mazo zivju saglabāšanai, jo ir pietiekami liels, lai zivtiņa neskarta izpeldētu tam cauri un dotos atpakaļ jūras dzīvē. Ar zivju murdiem tiek ķertas dažādas zivis. Lai iztukšotu zivju murdu, pietiek ar 2–4 zvejniekiem. Murda sētas garums sasniedz vidēji 200 metrus.
Krātiņveida zvejas rīks ar vairākiem apcirkņiem, noteiktu acu izmēru (mazāku nekā zivju murdam). Lai no zivīm iztukšotu stāvvadu, vajadzīgas vismaz divas laivas un vismaz pieci zvejnieki, jo reņģu zveja ir smagāks zvejas veids nekā zveja ar murdiem sarežģītās un apjomīgās konstrukcijas dēļ. Reņģu stāvvada sētas garums sasniedz vidēji 300 metrus.
Tīkls ar mazāku acu izmēru, kurā ieķeras reņģes. No tīkla reņģes var izņemt, veicot tīkla kratīšanu vai tarošanu (izņemšanu ar rokām).
Pasīvs zvejas rīks, paredzēts agra pavasara mazo zivju sugu, tajā skaitā reņģu, zvejošanai.
Samērā neliels pasīvais zvejas rīks, pārsvarā 1 metru augsts, ar diviem izberamiem galiem uz katru pusi un līdz 30 metru garu murda sētu. Tas tiek nogremdēts uz grunts dažādos dziļumos, jo lucīšu zvejai raksturīga “iešana līdzi zivij”, atkarībā no tā, kādā dziļumā tā uzturas (vidēji 5–9 m dziļi). Zvejai lucīšu murds ir parocīgs, jo to var apkalpot pat viens zvejnieks.
Šī ir īpaša un sena zvejas metode. Zivju vads, kam piestiprināta īpaša linuma konstrukcija, tiek ievests jūrā ar laivu, kamēr viens tā gals joprojām atrodas sauszemē. Tiek veidots pusaplis atpakaļ uz krastu. Tas tiek apkalpots ar vienu laivu un paredzēts zivju izvilkšanai no krasta. Zivju vadam nav mērķa sugas, viss, kas zvejas brīdī atrodas vada iekšienē, var tikt nozvejots. Bušu vadu, tāpat kā zivju vadu, mēdz vilkt arī jūrā pēc līdzīga principa, bet izmantojot divas laivas. Bušu vada linuma acs izmērs ir lielāks nekā zivju vadam. Savulaik zivju vadu izmantoja arī lucīšu zvejā, tam linuma acs izmērs bija pavisam neliels.